Uh! Tas nu ir pagājis. Vakar mazajam bija dzimšanas diena, palika 8 gadi. Nekāda jau sevišķa svinēšana nebija paredzēta, bet dažiem viesiem bija paredzēts ierasties. Cilvēkam kam vispār nepatī ciemošanās, nu un ēst gatavošana ne tik - šādi svētki ir kā zobu sāpes. Itkā nepietiktu ar to, ka ēdienkartes nianses (pirkt vienu vistu vai 2) izraisīja nepārtrauktu rīvēšanos ar otro pusi. Gaidāmie ciemiņi ar ielēja eļļu ugunī, paziņojot, ka īsti nezinot kad pie mums varēs atbraukt - sestdien vai svētdien! Nu johaidī! Esmu cilvēks kuram patīk visu plānot, līdz ar to ievērot zināmu punktualitāti. Ja cilvēks saka ka ap 17. tad plus. mīns 15 min ir o.k., bet ja cilvēks pat par dienām nevar izšķirties....uuu mans "katliņš vārās".
Par laimi viss izvērtās gana labi - ciemiņi ieradās vakar apmēram ar pusstundas intervālu. Apsveicām mazo, sveces uz tortes nopūstas, dāvanas izsaiņotas...
Šodien da ēdam palikušo rosolu u.c. labumus.
Varam atļauties šodien pavaļoties. Takā visiem tagad uzsācies brošiņu bums, man ar gribējās pašai sev pierādīt, ka varu ko tādu uzmeistarot.Atradu fantastisku rokdarbu blogu, kur ir apvienots milzum daudz albūmu ar adīšanas un tamborēšanas brīnumiem. Padalīšos arī ar jums :)